EuRegMe 2019 Sanktpēterburgā

Eiropas reģions satiekas Sanktpēterburgā, lai vienotos par medicīnas studentu kopīgu tālāko reģiona virzību. Medicīnas studentiem ir neatkārtojama privilēģija – motivācija un enerģija darboties labākas nākotnes vārdā. Četras pilnas dienas apmainījāmies ar pieredzi, stiprinājām reģiona sadarbību un mācījāmies viens no otra. Latvijas delegāciju veidoja Latvijas Medicīnas Studentu Asociācijas pārstāves – Nikola Krūmiņa, Laura Bajāre, Laura Bluzmane, Sofja Kauškale un Jūlija Žmarjova. Mūsu pārstāvētās sesijas bija sabiedrības veselība (SCOPH), medicīnas izglītība (SCOME), cilvēktiesības un miers (SCORP), kā arī prezidenta jeb reģiona pārstāvju sesijas. Pasākuma vienotā tēma: Veselības aprūpē strādājošo loma ilgstpējīgas attīstības mērķu vārdā, apturot HIV un AIDS epidēmiju (Ending HIV/AIDS in the Sustainable Goals development era: role of the future healthcare providers).

Mūsu, Eiropas reģiona, kopēja nostāja globāli un reģionāli svarīgos jautājumos ir būtiska, lai veidotu kopīgus mērķus un uzdevumus mūsu kopējās vīzijas ietvaros – veidot pasauli, kurā medicīnas studenti apvienojas ar zināšanām un prasmēm un vērtībām, lai ieņemtu nozīmīgu viedokļa paudēju lomu vietējā un starptautiskā mērogā. Eiropai ir būtiski vienoties par prioritātēm un galvenajiem darbības virzienam. Šajā gadā kā prioritātes tiek izvirzīts darbaspēka jautājums un mentālā veselība.

Ārstu trūkums reģionos un lielākajās Latvijas pilsētās, rezidentūras ierobežotais vietu skaits un motivācijas un enerģijas pilnie medicīnas studenti saskaras ar visas Eiropas problēmu – darbaspēka trūkums vietējā mērogā. Virzot kā prioritāti darbaspēku, esam virzījuši vairākus mērķus. Strādāt vietējā mērogā, lai organizētu apmaiņās un izpratnes kampaņas reģionu slimnīcās; veicināt iniciatīvas, kurās medicīnas studentiem ļautu iesaistīties mazāk apdzīvotu reģionu veselības aprūpes sistēmās; stiprināt partnerattiecības ar citām veselības aprūpes studentu organizācijām un Latvijā vadošajām Universitātēm; paaugstināt sabiedrības informētību par jautājumiem, kas saistīti ar veselības aprūpes darbaspēka krīzi, mazinot baumas par nepilnvērtīgas veselības aprūpes sniegšanas pakalpojumiem Latvijā. Lai īstenotu mūsu mērķus LaMSA Latvia no rudens semestra plāno atjaunot reģionu slimnīcu izbraukumu programmu, lai iepazīstinātu studentus ar darba iespējām reģionos, kā arī organizēt tikšanos ar vadošajiem Latvijas veselības aprūpes vadības pārstāvjiem par situāciju reģionos un lielākajās pilsētās. Nedrīkst aizmirst turpināt attīstīt medicīnas izglītības kvalitāti un studentu izpratni strādājot komandā kvalitatīvākas pacientu aprūpes veicināšanas vārdā.

Labi darba apstākļi, sakārtoti sociālie pabalsti un atbilstoša samaksa ir viens no būtiskākajiem faktoriem, lai turpinātu strādāt ārsta profesijā. Nevajadzētu aizmirst, ka mūsu, veselības aprūpes speciālistu mentālā veselība ieņem svarīgu lomu intensīvajā darba slodzē ikdienā. Ārstu, speciālistu un pacientu mentālā veselība, labklājība ir neatsverams faktors, lai saglabātu veselību. Mēs strādājam, lai atgādinātu, ka jebkura Latvijas iedzīvotāja pamatā ir pilnīgas fiziskās, garīgās un sociālās labklājības stāvoklis, nevis tikai slimības vai nespējas trūkums. Balstoties uz Pasaules Veselības organizācijas veselības definīciju, kopīgi tika lemts, ka kā otrā prioritāte paliek mentālā veselība. LaMSA-Latvija jau vairākus gadus sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas klīniku organizē “Miega dienas” projektu; tiek organizētas kampaņas, lai atgādinātu par mentālās veselības nozīmi. Lai turpinātu attīstīties mentālās veselības uzlabošanas mērķu labā, ir būtiski turpināt izstrādāt izglītojošas un izpratnes veicinošas kampaņas un pasākumus, kas saistīti ar garīgo veselību un stigmu, kā arī attīstīt un veicināt padziļinātu izpratni par medicīnas studentu un citu veselības aprūpē studējošo garīgo veselību. Sadarbībā ar Latvijas valsts vadošajiem viedokļu un kampaņu veidotājiem veicināt pasākumus garīgās veselības jomā, attīstīt un izplatīt ar veselību saistītus instrumentus un rokasgrāmatas. Veselības aprūpe iekļauj vairāk kā tikai medikamentu nozīmēšanu un pareizu diagnostiku, tā ietver darbu ar pacientu kā kopumu multidisciplinārā komandā.

Ņemot vērā pasākuma tematiku, LaMSA mentālās veselības projekta ietvaros vēlamies akcentēt darbu HIV un AIDS pacientu aprūpes jautājumā. Pašlaik Latvija nodrošina ārstēšanu visiem HIV pozitīviem pacientiem [1], taču ir nepieciešams strādāt pie pacientu labklājības, viņu mentālās veselības, drošību sabiedrībā un viņu iesaisti darbā kā jebkuram Latvijā dzīvojošojam. Andas Ķīvītes-Urtānes un viņas komandas darbā par “Cilvēku, kuri dzīvo ar HIV, stigmas indekss” rezultāti par situāciju Latvijā:

Pasākuma tika aktualizēta arī migrācijas procesa ietekme uz veselības aprūpi, migrantu veselību un viņu tiesībām. Migrācijas process skar visu Eiropu. Ir nepieciešams laicīgi raisīt izpratni un zināšanas par migrantu veselību un tiesībām reģionā, veidojot mērķtiecīgas un nediskriminējošas kampaņas un starptautiskās dienas, kas akcentē esošo situāciju un meklē atbildes uz sabiedrībā valdošajiem jautājumiem vai aizspriedumiem. Migrācijas process ir dabīgs process, kura rezultātā notiek pārmaiņas reģionālā un nacionālā līmenī. Tiek skarta gan valstu ekonomiskā puse, gan veselības aprūpe, izglītība un citas jomas. [2] Mums, medicīnas studentiem, ir jāapzinās izmaiņas veselības aprūpē un laicīgi jābūt sagatavotiem uzņemt pacientus ar visdažādākajam medicīnas vēsturem, saslimšanām un jābūt gataviem atklāt jaunas pieejas komunikācijā un ārstēšanā.

Atgriežoties no reģionālās tikšanās valda gandarījuma sajūta par Latvijā jau paveikto un esam gatavi uzsākt tālākos darbus labākas nākotnes vārdā. “Never doubt that a small group of thoughtful, committed citizens can change the world. Indeed, it is the only thing that ever has.”Margaret Mead.

 

NĀKAMĀ REĢIONĀLĀ TIKŠANĀS LIETUVĀ 2020! Seko līdzi un pievienojies LAMSA delegācijai jau Aprīlī 2020!  https://www.facebook.com/euregme2020lithuania/EUREGME2020 Lithuania! [3]

[1] VM. “No 1.oktobra plānots sākt ikviena HIV pacienta ārstēšanu”, Publicēts: 17.09.2018. http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/preses_relizes/5809_no_1oktobra_planots_sakt_ikviena_hiv_pacienta_arstesanu/ Skatīts: 30.06.2019.

[2] International journal of science. Nature. Migrants and refugees are good for economies; Analysis of 30 years of data from Western Europe refutes suggestions that asylum seekers pose a financial burden. Publicēts un atjaunots: 21.06.2018. https://www.nature.com/articles/d41586-018-05507-0 Skatīts: 30.06.2019.

[3] LiMSA. Lithuania. EuRegMe2020 Application package. https://issuu.com/generalinesekretorelimsa/docs/euregme_application_package?fbclid=IwAR3T-d9qUg6P8T5_YVR3u5e1wI53CE52-Kv4iY6aVNxDN4faIyeSaYCojfE Skatīts: 30.06.2019.

Pasaules glaukomas nedēļa

10. – 16. martā atzīmē Pasaules Glaukomas nedēļu, kas ir Pasaules Glaukomas asociācija un Pasaules
Glaukomas pacientu asociācija kopēja iniciatīva, kura pēdējos 10 gados ir bijusi ļoti veiksmīga.
Cilvēki tiek aicināti vērst savu uzmanību regulāri veikt acu un redzes nerva pārbaudes, lai agrāk
noteiktu glaukomu, tādējādi saglabājot redzi ilgāku laiku.

Glaukoma ir acu slimība, kas izraisa progresējošu redzes nerva bojājumu. Ja to neārstē, vairums
glaukoma slimību veidi (bez brīdinājuma un acīmredzamiem simptomiem pacientam) izraisa
pakāpenisku redzes pasliktināšanos un var izraisīt aklumu. Tiklīdz radušies redzes bojājumi, tie
diemžēl ir galvenokārt neatgriezeniski, tāpēc glaukomu bieži sauc par “redzes zagli”.

Glaukoma ir otrais izplatītākais akluma cēlonis visā pasaulē. Glaukomas dēļ pasaulē ir akli 4,5 miljoni
cilvēku, un līdz 2020. gadam šis skaits pieaugs līdz pat 11,2 miljoniem. Jāatzīmē, ka slimības klusā
progresa dēļ, vismaz agrīnā stadijā, līdz 50% skartās personas attīstītajās valstīs pat nezina par
glaukomu. Nepietiekami attīstītajās pasaules valstīs šis skaits var pieaugt līdz 90%.
Glaukomai ir dažādi veidi. Daži var rasties kā citu redzes traucējumu (tā saukto “sekundāro”
glaukomu) komplikācija, bet lielākā daļa ir “primārais”, t.i., tie rodas bez zināma iemesla. Kādreiz tika
uzskatīts, ka vairuma vai visu glaukomu cēlonis bija augsts spiediens acī (pazīstams kā intraokulārais
spiediens – IOP). Tomēr ir konstatēts, ka pat cilvēki, kuriem nav paaugstināts IOP, var ciest no
glaukomas. Tāpēc intraokulārais spiediens šodien tiek uzskatīts par “riska faktoru” glaukomas
attīstībai, tapāt kā citi faktori, piemēram, rase, ģimenes vēsture, augsta tuvredzība un vecums.
Dažas glaukomas formas var rasties dzimšanas brīdī (iedzimta glaukoma) vai bērnībā, tomēr vairumā
gadījumu glaukoma parādās pēc 4. dzīves desmitgades, un tās biežums palielinās līdz ar vecumu. Nav
skaidri noteiktas atšķirības starp glaukomas sastopamību starp vīriešiem un sievietēm.
Diemžēl glaukomu izārstēt un redzes zudums ir neatgriezenisks. Tomēr medikamenti un ķirurģija
(tradicionālā vai lāzera) var apturēt vai palēnināt turpmāku redzes zudumu. Tādēļ agrīna noteikšana
ir būtiska, lai ierobežotu redzes traucējumus un novērstu to progresēšanu līdz aklumam.

! Jaunumi:

Publicēts trīsgadu pētījums liecina, ka lāzeriem jākļūst par galveno ārstēšanas metodi
pacientiem ar glaukomu. Lāzerķirurģija, kas pazīstama kā selektīva lāzera trabekuloplastija vai SLT,
jāaizstāj acu pilienu izrakstīšanu, kura pašreiz ir labvēlīgākais veids, kā ārstēt glaukomu. Pētījums ir
atklājis, ka SLT ir ne tikai efektīvāks un drošāks, bet arī ekonomiski izdevīgs. SLT ir vienkārša metode
kura var atbrīvot pacientus no ikdienas pilienu lietošanas, kuru viņiem jāsaņem visu mūžu un kura
var radīt blakusparādības.

 

Uzzini vairāk:

Ziņojumu sagatavoja: Svetlana Žukova

 

Starptautiskā sieviešu diena un dzimuma līdztiesība

Sievietes un meitenes veido pusi no pasaules iedzīvotāju skaita un līdz ar to arī pusi no tās potenciāla. Dzimuma līdztiesība ir cilvēka pamattiesība un tās mērķi ietver panākt mieru, pilnībā izmantojot cilvēku potenciālu un ilgtspējīgu attīstību. Turklāt ir pierādīts, ka sieviešu pilnvarošana veicina produktivitāti un ekonomisko attīstību.

Kā brīdina Apvienoto Nāciju Organizācijas sievietes (ANO; United Nations), diemžēl pasaule vēl ir tālu, lai panāktu pilnīgu vīriešu un sieviešu tiesību un iespēju vienlīdzību. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi izbeigt dažādus dzimumu vardarbības veidus un nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai un veselībai, ekonomiskajiem resursiem un līdzdalībai politiskajā dzīvē gan sievietēm, gan meitenēm un vīriešiem un zēniem.

1948. gada 10. decembrī ANO Ģenerālās asamblejas pieņemtajā nozīmīgajā deklarācijā atkārtoti tikaapstiprināts, ka “visi cilvēki ir dzimuši brīvi un vienlīdzīgi cieņā un tiesībās”un, ka “ikvienam ir tiesības uz visām šajā deklarācijā noteiktajām tiesībām un brīvību, bez jebkāda veida izņēmumiem, piemēram, rase, ādas krāsa, dzimums, valoda, reliģija, dzimšana vai cita veida cilvēku kategorijās iedalošs statuss”. Līdz 2014. gadam rekordliels dalībvalstu skaits – 143 valstis garantēja vīriešu un sieviešu līdztiesību, tikmēr 52 valstis vēl nebija sākušas virzīties pretim šai iniciatīvai.

Dzimumu atšķirības joprojām saglabājas ekonomiskajās un politiskajās jomās. Lai gan gadu gaitā ir vērojams zināms progress, vidēji sievietes darba tirgū joprojām nopelna par 24% mazāk nekā vīrieši visā pasaulē. No 2015. gada augusta tikai 22% no visiem valstu parlamentāriešiem bija sievietes, skaitlim lēni pieaugot no 11,3% 1995. gadā.

ANO turpina pievērst īpašu uzmanību vardarbībai pret sievietēm. Vardarbība pret sievietēm ir pandēmija, kas skar visas valstis, pat tās, kas ir paudušas slavējamu progresu citās jomās. Visā pasaulē 35% sieviešu ir piedzīvojušas fizisku un / vai seksuālu partneru vardarbību vai seksuālu vardarbību, kas nav saistīta ar partneri.

Starptautiskā sieviešu diena tiek atzīmēta katru gadu 8. martā. Pirmo reizi tā parādījās no strādnieku kustības aktivitātēm 20. gadsimta Ziemeļamerikā un visā Eiropā. Tā ir diena, ko atzīmē daudzas pasaules valstis, kurās sievietes tiek atzītas par saviem sasniegumiem, neņemot vērā nacionālās, etniskās, lingvistiskās, kultūras, ekonomiskās vai politiskās piederības.

2019. gada tēma ir “Domājiet vienlīdzīgi, attīstieties gudri, radiet pārmaiņas” (“Think equal, build smart, innovate for change”) koncentrējas uz inovatīviem veidiem, kā mēs varam veicināt dzimumu līdztiesību un sieviešu iespējas, jo īpaši sociālās aizsardzības sistēmas, publisko pakalpojumu pieejamības un ilgtspējīgas infrastruktūras jomā.

Starptautiskā sieviešu diena ir arī iespēja apsvērt, kā paātrināt Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gada mērķus (2030 Agenda for Sustainable Development):

  • Līdz 2030. gadam nodrošināt, ka visas meitenes un zēni pabeidz brīvu, taisnīgu un kvalitatīvu pamatizglītību un vidējo izglītību, kas noved pie atbilstošiuzstādītiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem un efektīvas mācīšanās rezultātiem.
  • Līdz 2030. gadam nodrošināt, lai visām meitenēm un zēniem būtu pieejama kvalitatīva agrīnās bērnības attīstība, aprūpe un pirmsskolas izglītība, lai viņi būtu gatavi pamatizglītībai.
  • Izbeigtvisas sieviešu un meiteņu diskriminācijas formas.
  • Novērst visu veidu vardarbību pret visām sievietēm un meitenēm sabiedriskajā un privātajā sektorā, tostarp cilvēku tirdzniecību, seksuālo un cita veida ekspluatāciju.
  • Novērst visa veida kaitīgo praksi, piemēram, bērnu agrīnu un piespiedu laulību un sieviešu dzimumorgānu kropļošanu.

Kā teica ANO ģenerālsekretārs António Guterres, dzimumu līdztiesības sasniegšana un sieviešu un meiteņu pilnvarošana ir mūsu laika nepabeigtais bizness un lielākais cilvēktiesību izaicinājums mūsu pasaulē. Ir laiks rīkoties, sākot no sevis – domājiet par vienlīdzību.

 

Uzzini vairāk:

Ziņojumu sagatavoja: Svetlana Žukova

Ceļā uz veselīgu un ilgtspējīgu pārtikas sistēmu izveidi Baltijas valstīs

27. februārī Latvijā notiks trīs dienu darba seminārs par veselīga un ilgtspējīga uztura patēriņa veicināšanu Baltijas jūras reģionā.

Mūsdienās ne-infekciozas dabas saslimšanas (non-communicable diseases jeb NCD), tādas kā cukura diabēts, plaušu obstruktīvā slimība, onkoloģiskas saslimšanas un sirds-asinsvadu slimības, ir vislielākā veselības problēma, ar ko saskaras visas Eiropas reģiona valstis. Šo slimību izplatībai visa Eiropā ir būtiskas ekonomiskas sekas un dzīves kvalitātes ietekmējoša loma. Neveselīgs uzturs ir galvenais veselības riska faktors vairākās Eiropas valstīs, kur raksturīgs zems augļu, dārzeņu, pilngraudu un pākšaugu patēriņš, kā arī pārmērīgs cukura, sāls, piesātināto un trans-tauku patēriņš uzturā.

Tajā pašā laikā pašreizējie uztura modeļi ietekmē arī mūsu planētas veselību. Pārtikas ražošana rada trešdaļu no visām siltumnīcas efekta gāzu emisijām, tā paātrina un veicina bioloģiskās daudzveidības mazināšanos, ūdenstilpju piesārņojumu un izzušanu laika gaitā.

Tā piemērām lauksaimniecība ir saistīta ar lielākām siltumnīcas efekta gāzu emisijām nekā visas pasaules transporta sistēmas kopā. Nav brīnums, ja paskatīties uz šiem faktiem: ražojot tikai vienu hamburgeru, izmanto pietiekami daudz degvielas, lai nobrauktu 32 km ar nelielu automašīnu; no visām izejvielām un degizrakteņiem, ko izmanto ASV (Amerikas Savienotās Valstis), vairāk nekā viena trešdaļa tiek patērēta uz dzīvnieku audzēšanu pārtikai; tipiska cūku fabrika rada tādu pašu neapstrādātu atkritumu daudzumu kā pilsēta kur dzīvo 12 000 cilvēku; saskaņā ar Vides aizsardzības aģentūru (Environmental Protection Agency), dzīvnieku audzēšana pārtikai ir pirmais ūdens piesārņojuma avots.

Lai nodrošinātu Ilgtspējīgas attīstības mērķus (Sustainable Development Goals) un mazinātu piesārņojuma ietekmi – visā pasaulē jānodrošina ilgtspējīgas barošanas sistēma, kā arī veicināt pilnvērtīgo uzturu mainīgā klimata apstākļos.

Ilgtspējīgas attīstības mērķus (Sustainable Development Goals)

Ilgtspējīgs uzturs ir sezonāls un vietējs uzturs, kā arī pēc iespējas uz augu valsts bāzēts uzturs, kas ļautu ievērojami atvieglot pielāgošanos mainīgajam klimatam un vienlaikus nodrošinātu ar pietiekamu uzturu 10 miljardus cilvēku.
Ņemot vērā iepriekš minēto, valstis ir aicinātas virzīties uz ilgtspējīgu uzturu, kas risina gan veselības, gan vides mērķus. Tas prasa izstrādāt vienotās ilgtspējīgas uztura vadlīnijas un īstenot plašu veselības aizsardzības politiku, lai palīdzētu iedzīvotājiem stingri ievērot šīs rekomendācijas.

Šajā kontekstā PVO/Eiropa (Pasaules Veselības organizācija), Rīgas Stradiņa universitāte un Ziemeļvalstu Ministru padome organizēs 3 dienu semināru ar mērķi uzsākt dialogu ar Baltijas jūras reģiona valstīm par ilgtspējīgu uzturu. Seminārā piedalīsies Baltijas valstu Veselības ministriju nominētie pārstāvji, veselības nozares pārstāvji, kā arī uzaicinātie nozares eksperti no Norvēģijas, Dānijas, Somijas, Zviedrijas un Nīderlandes, lai kopā izprastu Baltijas valstu prioritātes un vajadzības. Pasākuma laikā dalībnieki kopīgi veiks kartētu pārtikas sistēmu, lai saprastu, kā notiekošās darbības ir saskaņotas un kā tos var apvienot, lai stiprinātu pārtikas politikas atbildi uz veselības un vides problēmu izaicinājumiem.

Uzzini vairāk:

Ziņojumu sagatavoja: Svetlana Žukova

Masalas Eiropā: rekordliels gan slimojošo, gan imunizēto cilvēku skaits

Eiropas reģionā pret masalām ir vakcinēti lielākā daļa bērnu, tomēr 2018. gadā tika konstatēts rekordliels saslimušo skaits. Ņemot vērā šajā mēnesī publicētos datus par masalām, Pasaules Veselības Organizācija (PVO) aicina Eiropas valstis pievērst uzmanību tām valstīm un iedzīvotāju grupām, kurās joprojām pastāv imunizācijas nepilnības.Continue reading

Starptautiskā ar vēzi sirgstošo bērnu diena

Katru gadu vairāk nekā 300 000 bērniem no dzimšanas līdz 19 gadu vecumam visā pasaulē tiek diagnosticēts vēzis. Aptuveni 8 no 10 no šiem bērniem dzīvo valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kur viņu izdzīvošanas rādītājs bieži ir tuvu 20%. Tas ir ārkārtīgi pretrunā ar valstīm ar augstu ienākumu līmeni, kur bērniem biežāk sastopamo vēža ārstēšanas rādītāji pārsniedz 80%.

Continue reading

Eiropā studējošie entuziasti, veselības aprūpes speciālisti tiekas Austrijā – EuRegMe2018!

European Regional Meeting 2018

Latvijas Medicīnas Studentu Asociācija (LaMSA) no 19. aprīļa līdz 23. aprīlim apmeklēja Eiropas Reģionālo tikšanos (EuRegMe). LaMSA ik gadu pārstāv sevi un gūst zināšanas Starptautiskās Medicīnas Studentu Asociāciju Federācijas (IFMSA) organizētajos pasākumos. Reģionālās tikšanās mērķis ir izglītot medicīnas studentus starptautiskās veselības politikas jautājumos. Tas tiek panākts, aicinot topošos veselības aprūpes speciālistus, dažādu valstu medicīnas studentu asociāciju pārstāvjus, ieņemt aktīvu pozīciju dažādos ar medicīnu un veselību saistītos jautājumos. Tālāk šis vēstījums tiek nododots nacionālo asociāciju biedriem – medicīnas studentiem visā Pasaulē! Aktīva studentu līdzdalība IFMSA ir nepieciešama, lai medicīnas studenti saņemtu aktuālu un patiesu informāciju par Pasaulē notiekošo veselības jomā. 2018. gada reģionālās tikšanās pasākuma tēma bija “Sustainability. Let’s walk the walk, not just talk the talk.”

Latvijas Medicīnas Studentu asociācijas vicepreizdente ārlietu jautājumos Nikola Krūmiņa un medicīnas izglītības virziena vadītāja Laura Bajāre četru dienu garumā apmeklēja rīta sesijas, lai mācītos un gūtu jaunu pieredzi kopā ar Eiropas jauniešiem, kurus vieno kopīgas intereses, motivācija un ambīcijas. Pēcpusdienas tiek veltītas kapacitātes celšanai un pašizaugsmes iespējām, ko vada IFMSA sertificēti treneri- veselības aprūpē studējošie studenti. Nodarbību tēmas ietver projektu organizēšanas un vadības apmācības, vadītprasmes apmācības, viedokļa pamatošanas un izklāstīšanas apmācības. Vakaros Eiropas studentus vienoja plenārsēdes, kuru mērķis ir lemt par turpmāko Eiropas reģiona darbu un iespēju paplašināšanu. Plenārsēdes laikā tika apstiprināta nākamā gada Eiropas reģiona tikšanās organizētāji – Russian Federation HCCM. Tikšanās norisināsies 2019. gada aprīlī Sanktpēterburgā. Pieteikšanās LaMSA delegācijā ŠEIT!

SCOPH jeb Standing Committe on Public Health sesijās strādājām, lai izprastu ar bēgļu kustību saistošās veselības problēmas un iespējām aktīvi iesaistīties šīs problēmas jautājumu risināšanā. Latvijā studējošajiem ir būtiski laicīgi izprast, cik liela nozīme ir pieejamai veselības aprūpei jebkurā valstī un ka diskriminācija un sabiedrībā valdošie aizspriedumi par reliģisko piederību ir bieži sastopams šķērslis labklājības un veselības veicināšanai valstī. 2018. gads aizsākās, vēršot būtisku uzmanību mentālai veselībai. Arī LaMSA veiksmīgi noorganizēja savu pirmo un ne pēdējo mentālās veselības projektu Miega dienas 2018. gada martā. Eiropas studenti organizē projektus, lai mazinātu hroniski noritošo saslimšanu (NCDs) incidenci – cukura diabēts, arteriālā hipertensija, plaušu obstruktīvā slimība un onkoloģiskās saslimšanas. Antibiotiku rezistence un vakcinācija ir problēmjautajums plašā mērogā. Mūsu galvenais mērķis bija izprast, kā iespējami lielākai daļai sabiedrības likt saprast un atcerēties, cik liela nozīme ir vakcinācijai un pareizai medikamentu lietošanai. Jāmin, ka jau 2016. gadā LaMSA izveidoja vakcinācijas aizstāvības deklarāciju kopā ar Horvātijas medicīnas studentiem, lai vērstu uzmanību un mudinātu uz kopīgu rīcību, kas pievērstu uzmanību risināt aktuālās problēmas gan attīstības valstīs, kur vakcīnas var nebūt pieejamas, gan attīstītās valstīs, kur lielu aktivitāti pauž antivakseru kustība. LaMSA līdz šīm ir pārstāvējusi ar sabiedrības veselību, reproduktīvo veselību un medicīnas izglītības saistītus projektus. Eiropas reģionālās tikšanās apmeklējums deva lielisku ieskatu iepazīties ar cilvēktiesību un miera aizstāvības komitejas (SCORP) darbu un tai saistošajiem problēmjautājumiem – UHC 2030 jeb United Health Coverage for all untill 2030 jeb vienotā veselības aprūpes sistēma līdz 2030. gadam.

SCOME jeb Medicīnas izglītības projektu sesijās tika uzsvērts, ka tās darbā un attīstības veicināšanā svarīgākais ir veidot prasmīgu komandu, kas ietver vairāku paaudžu pieredzi un vadītāja vadītprasmes.  SCOME vadītāja ieroči – uz mērķi orientētas stratēģijas veidošana, anketēšana un plaša kontaktu loka veidošana dažādu sabiedrības pārstāvju vidū. Anketas jāapkopo un jāizdara pamatoti secinājumi, kas nepieciešamības gadījumā tiek publicēti. Tad pēc anketu rezultātiem var balstīt vai koriģēt tālāko darba taktiku, stratēģiju. Medicīnas izglītības veicināšanas procesā ir jāatceras, ka izmaiņas ir veicamas pakāpeniski. Galvenās medicīnas izglītības projektu darbības lauki ir veicināt medicīnas studiju pieejamību, pilnveidot esošo studiju kursa saturu un programmas, veicināt medicīnas studentu profesionālo izaugsmi un pieeju studēt specialitātēs.

Medicīnas izglītibas projektu sesijās tika akcentēts jautājums par pieejamību zinātniskajām publikācijām, rakstiem un uz pierādījumiem balstītai zinātnei.  Ir zināms, ka piekļuve pēdējām zinātniskajām publikācijām ne vienmēr ir iespējama, kas tiek ierobežota ar nepieciešamību par informāciju samaksāt. Jautājums – vai ārsti ir spējīgi vērst savu darbu uz mūsdienīgu pacientu aprūpi, ja nav pieejas informācijai? Otrs jautājums  – vai maksa par sava darba publikāciju zinātniekiem neveicina “uzpirktās” zinātnes uzplaukuma laiku? Kas pārbaudīs zinātnisko rakstu ticamību? Studentiem medicīnas izglītības projektu sesijās tiek aicināts domāt par iespējamiem risinājumiem šajos jautājumos, kā vērst savu darbu mērķu pakāpeniskai un vienmērīgai sasniegšanai. Uzzini vairāk par  pētniecības nākotnes vīzijām projekta Horizon 2020 aprakstā.

Iespēja pārstāvēt Latviju Eiropā ir nepieciešama, lai pilnveidotos un lai iegūtās zināšanas un pieredzi atvestu mājās un nodotu tālākajām paaudzēm LaMSA, veselības aprūpē un visā sabiedrībā! 2019. gada EuRegMe tiks organizēts Krievijā, Sanktpēterburgā. Vēlamies šajā tikšanās reizē pārstāvēt Latviju vēl plašākā studentu delegācijā. Pieteikšanas LaMSA delegācijā ir pieejama un iespējama ikvienam studentam. Pieteikšanās LaMSA EuRegMe 2019 delegācijā ŠEIT.

Miega dienas

 

Saskaņā ar popkultūru ir jāskaita, lai iemigtu – viena aita pārlēca pār sētu, divas aitas pārlēca pār sētu… bet kā rīkoties, ja sēta ir par augstu? Atbildes uz šo un citiem jautājumiem varēs rast 10. un 11. aprīlī plkst. 18.00 Kristapa ielā 30, kur RSU Psihosomatikas un psihoterapijas klīnika kopā ar Latvijas Medicīnas studentu asociāciju organizē diskusiju par veselīgu miegu.

Lekciju ciklā interesentiem būs iespēja uzzināt, kā veidojas un no kā sastāv miegs, kas to ietekmē, kādi ir biežākie miega traucējumi, to risinājumi, uzdot jautājumus un iesaistīties diskusijā ar speciālistiem.

Programma:
Ot.,10. aprīlis
17.30 – Iepazīšanās, kafijas pauze
18:00 – 19:30 LaMSA pētījuma prezentācija un seminārs
Nakts dzīve – miegs un emocionāla labsajūta / dr. Artūrs Miksons
19:40 – 20:10 Relaksācijas tehnikas labākam miegam / dr. Solveiga Rudmieze

Tr., 11.aprīlis
17.30 – Iepazīšanās, kafijas pauze
18:00 – 19:20 Miega fizioloģija / doc. Normunds Limba
19:30 – 21:00 Saldu sapņu anatomija / dr. Olga Cvetkova

Vieta: Kristapa iela 30, 2.stāvs, prof. Mārtiņa Zīles zāle.
Dalība bez maksas! Reģistrācija FB pasākuma lapā.

Izbraukums uz Jelgavas tehnikumu

Ceturtdien, 22. martā, LaMSA viesojās Jelgavas Tehnikumā, kur 5 stundu garumā desmit dažādās stacijās jauniešiem bija iespēja iepazīties ar jaunāko informāciju par reproduktīvo veselību, HIV/AIDS, dzirdēt interaktīvas lekcijas par atkarībām (arī no pārēšanās, jā, jā), uzturu (tai skaitā proteīna pulveriem, ahā), mentālo veselību, infekcijas slimībām un to profilaksi. Skolēni varēja piedalīties eksperimentā cukura diabēta stacijā un iejusties glābēju ādā, apgūstot pirmo palīdzību pie traumām, smagas asiņošanas, apdegumiem, apsaldējumiem, liekot aptieciņas saturu un trenējoties atdzīvināšanā, kam izmantojām Annes un speciālas mulāžas. Vēlamies teikt lielu paldies LaMSA komandai un asociācijas biedriem, kas pieteicās par palīgiem šajā piedzīvojumā, Jelgavas Tehnikumam par aicinājumu un transportu, Jelgavas NMPD par sniegto Anni, Latvijas Samariešu apvienībai par materiāliem un Anni, un Rēzeknes Tehnoloģiju Akadēmijai par mulāžām un Anni.


Translate »