Masalas Eiropā: rekordliels gan slimojošo, gan imunizēto cilvēku skaits

Eiropas reģionā pret masalām ir vakcinēti lielākā daļa bērnu, tomēr 2018. gadā tika konstatēts rekordliels saslimušo skaits. Ņemot vērā šajā mēnesī publicētos datus par masalām, Pasaules Veselības Organizācija (PVO) aicina Eiropas valstis pievērst uzmanību tām valstīm un iedzīvotāju grupām, kurās joprojām pastāv imunizācijas nepilnības.

2018. gadā Eiropā masalas nogalināja 72 cilvēkus, tai skaitā bērnus. Saskaņā ar pagājušā gada ikmēneša ziņojumiem 82596 cilvēkiem no 47 valstīm diagnosticēja masalas. Valstīs, kurās ziņoja par saslimšanas gadījumiem ar masalām, gandrīz 2/3 (61%) tika hospitalizēti. Kopējais ar vīrusu inficēto cilvēku skaits 2018. gadā bija visaugstākais šajā desmitgadē: trīs reizes vairāk nekā 2017. gadā un piecpadsmit reizes pārsniedza rekordzemo skaitu 2016. gadā.

Masalu saslimstības vilnis sekoja gadam, kurā Eiropas reģionā tika panākta visaugstākā otras devas vakcinācijas aptvere (2017. gadā – 90%). Kopš 2000. gada, kad PVO sāka vākt datus par otro vakcinācijas devu, tika konstatēts, ka 2017. gadā vairāk bērnu saņēma pilnu divu devu sēriju atbilstoši viņu imunizācijas grafikiem, ka arī līdz 95% palielinājās pirmās vakcīnu devas aptvere. Tomēr šīs Eiropas reģiona progress, kas balstīts uz sasniegumiem valsts līmenī, var maskēt nepilnības vietējā mērogā, kuras bieži vien netiek pamanītas līdz slimības uzliesmojumiem.

Kā teica Dr. Zsuzsanna Jakab (PVO), 2018. gada dati skaidri parāda, ka pašreizējais imunizācijas rādītāju paaugstināšanas ātrums būs nepietiekams, lai apturētu masalu izplatīšanu. Lai gan dati liecina par ārkārtīgi augstu imunizācijas līmeni reģionālajā līmenī, tie arī atspoguļo rekordlielu saslimušo un nogalināto cilvēku skaitu. Tas nozīmē, ka nepilnības vietējā līmenī joprojām darbojās kā atvērtas durvis vīrusam. Mēs nevarēsim sasniegt veselīgākus iedzīvotājus visā pasaulē, kā to apsolīja PVO vīzijā nākamajiem pieciem gadiem, ja mēs nestrādāsim vietējā līmenī. Mums ir jādara vairāk un jādara labāk, lai aizsargātu katru personu no slimībām, kuras var mazināt un pat novērst ar vakcināciju.

Eiropas vakcīnas rīcības plānā 2015. – 2020. gadam (The European Vaccine Action Plan) ir izklāstīta stratēģija, ko apstiprinājušas visas 53 dalībvalstis, lai likvidētu masalas un masaliņas. Vissvarīgākais ir tas, ka vismaz 95% no visiem iedzīvotājiem jābūt aizsargātiem ar divām vakcinācijas devām vai iepriekšēju vīrusa pārslimošanu, lai nodrošinātu kopienas aizsardzību ikvienam – ieskaitot bērnus, kas ir pārāk jauni, lai tos varētu vakcinēt, un citus, kuri nevar tikt imunizēti slimību un citu iemeslu dēļ.

Šobrīd, PVO reģionālais birojs turpina strādāt ar valstīm, lai uzlabotu imunizācijas un slimību uzraudzības sistēmas. Viņu norādījumi ir sekojošie:

  • nodrošināt, ka visām iedzīvotāju grupām ir vienlīdzīga piekļuve vakcinācijas pakalpojumiem;
  • identificēt personas, kuras pagātnē netika vakcinētas un nodrošināt šīm personām nepieciešamo vakcināciju;
  • nodrošināt, ka veselības aprūpes darbinieki tiek vakcinēti, lai novērstu vīrusa pārnešanu veselības aprūpes iestādēs, un, ka darbiniekiem ir pietiekamas un mūsdienīgas zināšanas par vakcīnām un imūnsistēmu;
  • stiprināt sabiedrības un medicīnas personāla ticību vakcinācijai un tās lomai slimību gadījumu mazināšanā;
  • nodrošināt savlaicīgu un pieejamu vakcīnu piegādi;
  • uzlabot slimības uzliesmojumu atklāšanu un profilakses, ārstēšanas pasākumus.

Latvijā, pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, saslimstība ar masalām ir krietni zemāka, 2018. gadā ir apstiprināti 25 saslimšanas gadījumi ar masalām, t.sk septiņiem bērniem. Neviens no bērniem nebija vakcinēts. No visiem saslimušajiem 9 visticamāk inficējušies ārpus Latvijas, bet trīs bija saistīti ar ievestiem masalu gadījumiem. Masalu masveida izplatību pagaidām izdevies apturēt pateicoties relatīvi augstai vakcinācijas aptverei (1. vakcīnas deva – 98% vakcinēti bērni; 2. deva – 89% vakcinēti bērni) un laikus veiktajiem sabiedrības veselības pasākumiem saistībā ar katru konstatētu masalu gadījumu. Katru gadu medicīnas studenti un ārsti informē sabiedrību par vakcināciju, rīko izglītojošus pasākumus. Tā 2016.gadā Latvijas Medicīnas Studentu Asociācija (LaMSA) kopā ar Horvātu kolēģiem izveidoja par vakcināciju rīcības deklarāciju, kuru Starptautiskās Medicīnas Studentu asociāciju federācijas (IFMSA) dalībvalstis apstiprināja un pieņēma kā vispasaules medicīnas studentu kopīgo nostāju.

Masalas ir akūta, ļoti lipīga vīrusu infekcijas slimība, kas izplatās gaisa pilienu, kā arī tieša kontakta ceļā. Sākotnēji saslimšana ar masalām atgādina saaukstēšanos – pēkšņs sākums ar iesnām, klepu un drudzi. Slimībai progresējot temperatūra var sasniegt 39–41°C un parādās sarkani izsitumi visā ķermenī. Masalas var izraisīt komplikācijas, no kurām visbiežākās ir vidusauss iekaisums, caureja un pneimonija. Masalas bieži norit smagi un lielāks komplikāciju attīstības risks ir bērniem, kas jaunāki par pieciem gadiem, pieaugušiem virs 20 gadiem, personām ar imūndeficītu, kā arī grūtniecēm, jo var izraisīt augļa bojāeju vai priekšlaicīgas dzemdības.

 

Uzzini vairāk:

Atsauces:

 

Ziņojumu sagatavoja: Svetlana Žukova

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>