Ceļā uz veselīgu un ilgtspējīgu pārtikas sistēmu izveidi Baltijas valstīs

27. februārī Latvijā notiks trīs dienu darba seminārs par veselīga un ilgtspējīga uztura patēriņa veicināšanu Baltijas jūras reģionā.

Mūsdienās ne-infekciozas dabas saslimšanas (non-communicable diseases jeb NCD), tādas kā cukura diabēts, plaušu obstruktīvā slimība, onkoloģiskas saslimšanas un sirds-asinsvadu slimības, ir vislielākā veselības problēma, ar ko saskaras visas Eiropas reģiona valstis. Šo slimību izplatībai visa Eiropā ir būtiskas ekonomiskas sekas un dzīves kvalitātes ietekmējoša loma. Neveselīgs uzturs ir galvenais veselības riska faktors vairākās Eiropas valstīs, kur raksturīgs zems augļu, dārzeņu, pilngraudu un pākšaugu patēriņš, kā arī pārmērīgs cukura, sāls, piesātināto un trans-tauku patēriņš uzturā.

Tajā pašā laikā pašreizējie uztura modeļi ietekmē arī mūsu planētas veselību. Pārtikas ražošana rada trešdaļu no visām siltumnīcas efekta gāzu emisijām, tā paātrina un veicina bioloģiskās daudzveidības mazināšanos, ūdenstilpju piesārņojumu un izzušanu laika gaitā.

Tā piemērām lauksaimniecība ir saistīta ar lielākām siltumnīcas efekta gāzu emisijām nekā visas pasaules transporta sistēmas kopā. Nav brīnums, ja paskatīties uz šiem faktiem: ražojot tikai vienu hamburgeru, izmanto pietiekami daudz degvielas, lai nobrauktu 32 km ar nelielu automašīnu; no visām izejvielām un degizrakteņiem, ko izmanto ASV (Amerikas Savienotās Valstis), vairāk nekā viena trešdaļa tiek patērēta uz dzīvnieku audzēšanu pārtikai; tipiska cūku fabrika rada tādu pašu neapstrādātu atkritumu daudzumu kā pilsēta kur dzīvo 12 000 cilvēku; saskaņā ar Vides aizsardzības aģentūru (Environmental Protection Agency), dzīvnieku audzēšana pārtikai ir pirmais ūdens piesārņojuma avots.

Lai nodrošinātu Ilgtspējīgas attīstības mērķus (Sustainable Development Goals) un mazinātu piesārņojuma ietekmi – visā pasaulē jānodrošina ilgtspējīgas barošanas sistēma, kā arī veicināt pilnvērtīgo uzturu mainīgā klimata apstākļos.

Ilgtspējīgas attīstības mērķus (Sustainable Development Goals)

Ilgtspējīgs uzturs ir sezonāls un vietējs uzturs, kā arī pēc iespējas uz augu valsts bāzēts uzturs, kas ļautu ievērojami atvieglot pielāgošanos mainīgajam klimatam un vienlaikus nodrošinātu ar pietiekamu uzturu 10 miljardus cilvēku.
Ņemot vērā iepriekš minēto, valstis ir aicinātas virzīties uz ilgtspējīgu uzturu, kas risina gan veselības, gan vides mērķus. Tas prasa izstrādāt vienotās ilgtspējīgas uztura vadlīnijas un īstenot plašu veselības aizsardzības politiku, lai palīdzētu iedzīvotājiem stingri ievērot šīs rekomendācijas.

Šajā kontekstā PVO/Eiropa (Pasaules Veselības organizācija), Rīgas Stradiņa universitāte un Ziemeļvalstu Ministru padome organizēs 3 dienu semināru ar mērķi uzsākt dialogu ar Baltijas jūras reģiona valstīm par ilgtspējīgu uzturu. Seminārā piedalīsies Baltijas valstu Veselības ministriju nominētie pārstāvji, veselības nozares pārstāvji, kā arī uzaicinātie nozares eksperti no Norvēģijas, Dānijas, Somijas, Zviedrijas un Nīderlandes, lai kopā izprastu Baltijas valstu prioritātes un vajadzības. Pasākuma laikā dalībnieki kopīgi veiks kartētu pārtikas sistēmu, lai saprastu, kā notiekošās darbības ir saskaņotas un kā tos var apvienot, lai stiprinātu pārtikas politikas atbildi uz veselības un vides problēmu izaicinājumiem.

Uzzini vairāk:

Ziņojumu sagatavoja: Svetlana Žukova

Masalas Eiropā: rekordliels gan slimojošo, gan imunizēto cilvēku skaits

Eiropas reģionā pret masalām ir vakcinēti lielākā daļa bērnu, tomēr 2018. gadā tika konstatēts rekordliels saslimušo skaits. Ņemot vērā šajā mēnesī publicētos datus par masalām, Pasaules Veselības Organizācija (PVO) aicina Eiropas valstis pievērst uzmanību tām valstīm un iedzīvotāju grupām, kurās joprojām pastāv imunizācijas nepilnības.Continue reading

Starptautiskā ar vēzi sirgstošo bērnu diena

Katru gadu vairāk nekā 300 000 bērniem no dzimšanas līdz 19 gadu vecumam visā pasaulē tiek diagnosticēts vēzis. Aptuveni 8 no 10 no šiem bērniem dzīvo valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kur viņu izdzīvošanas rādītājs bieži ir tuvu 20%. Tas ir ārkārtīgi pretrunā ar valstīm ar augstu ienākumu līmeni, kur bērniem biežāk sastopamo vēža ārstēšanas rādītāji pārsniedz 80%.

Continue reading